Ergonomikas prasības darba vietai Latvijā

18.09.2026.

Lielākā daļa sarunu par biroja ergonomiku sākas ar domām par darbinieku komfortu un darba kvalitātes uzlabošanu – ērti krēsli, kas samazina muguras sāpes, augstumā regulējami darba galdi dinamiskai darba dienai, pietiekams, bet stilīgs apgaismojums un parocīgs tehnikas novietojums. Tomēr vairums biroja ergonomikas elementu nav tikai bonuss, ko piedāvāt darbiniekiem, tās ir pamata prasības mūsdienīgai darba vietai, ko nosaka Ministru kabineta (MK) normatīvie akti. To izpildi uzrauga Valsts darba inspekcija. Savukārt, par prasību izpildi ir atbildīgs darba devējs.

Kāpēc ergonomika birojā ir juridisks, ne tikai komforta jautājums
Darba aizsardzības likums nosaka darba devēja vispārējo pienākumu nodrošināt drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi. Uz šī likuma pamata ir izdoti divi noteikumi, kas biroja darbā ir svarīgākie:
-Ministru kabineta 2002. gada 6. augusta noteikumi Nr. 343 „Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju” — konkrētas prasības datora darba vietai;
-Ministru kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumi Nr. 359 „Darba aizsardzības prasības darba vietās” — vispārīgās prasības darba telpām, tostarp apgaismojuma līmeņi un mikroklimats.
Noteikumos Nr. 343 ir atsevišķi uzsvērts, ka par to ievērošanu atbild darba devējs un ka izpildi uzrauga un kontrolē Valsts darba inspekcija. Praksē tas nozīmē, ka nepiemērots krēsls vai neatbilstošs apgaismojums nav darbinieka personīga problēma – tā ir uzņēmuma atbildība.

Ko nozīmē „darbs ar displeju”
Noteikumi Nr. 343 attiecas uz nodarbinātajiem, kuri, veicot darba pienākumus, katru darba dienu vismaz divas stundas strādā ar displeju darbstacijā. Divu stundu slieksnis ir noteicošais: ja darbinieks pie datora pavada vismaz divas stundas dienā, ir jāpiemēro visas noteikumu prasības.
Būtiski ir arī tas, kā noteikumi definē darbstaciju. Tā nav tikai dators. Darbstacija ir darba vieta, kurā atrodas dators un tā darbības nodrošināšanas ierīces – sistēmas bloks, displejs, programmatūra, tastatūra, ievadierīce – un tai pieder arī darba telpas daļa, darba galds un darba krēsls. Tātad mēbeles nav no šī regulējuma izslēgtas; tās ir tā sastāvdaļa.
Noteikumi neattiecas uz dažiem gadījumiem, tostarp displejiem transportlīdzekļu vadītāja kabīnē, sabiedriskai lietošanai paredzētām datorsistēmām, kā arī pārnēsājamām datorsistēmām, kuras darba vietā netiek lietotas pastāvīgi. Uz pēdējo punktu darba devēji dažkārt atsaucas nepamatoti: portatīvais dators, kas ir darbinieka pastāvīgā darba vieta, arī ir darbstacija un nav izņēmums.

Praktiskās prasības darba vietai
Būtiski atzīmēt, ka noteikumi Nr. 343 lielākoties nedod precīzus mērus (centimetrus, grādus u.tml.), kas jāievēro, iekārtojot darba vietu. Tie dod funkcionālas prasības – kas ir jāspēj noregulēt, kam jābūt stabilam, kas nedrīkst atspīdēt. Konkrētie skaitļi nāk no piemērojamajiem standartiem un labas prakses. 
Turpinājumā apkopotas noteikumos noteiktās prasības un blakus – praksē lietotās atsauces vērtības. Vairāk par to, kā iekārtot ergonomisku darbavietu lasi šajā rakstā!

Displejs: stabils attēls bez mirgošanas; regulējams gaišums un kontrasts; viegli pagriežams un noliecams; atsevišķa pamatne vai regulējams galds; bez spīduma un atstarojuma   

Ekrāna augšmala aptuveni acu līmenī vai nedaudz zemāk; attālums no acīm aptuveni rokas garumā
Tastatūra: atdalīta no ekrāna un pagriežama; matēta virsma bez atspīduma; viegli lietojami taustiņi; kontrastaini simboli   

Pietiekama vieta plaukstu atbalstam tastatūras priekšā
Darba galds: virsma gandrīz neatstaro gaismu; augstums piemērots darbinieka ķermeņa īpatnībām atbilstoši ergonomikas prasībām; pietiekami liela virsma; pietiekama platība tastatūras priekšā; stabils un regulējams dokumentu turētājs.

Fiksēta augstuma galdiem parasti ap 72–75 cm; atšķirīga auguma darbiniekiem — augstumā regulējams galds.
Darba krēsls: Stabils, ļauj brīvi kustēties un ieņemt ērtu stāvokli, regulējams sēdekļa augstums, regulējams atzveltnes augstums un slīpums; kāju atbalsts katram, kas to vēlas.    Sēdekļa augstuma diapazons, kas ļauj pēdām pilnībā balstīties uz grīdas; jostas daļas atbalsts

Telpa un apgaismojums: pietiekami vietas ķermeņa stāvokļa maiņai, pietiekams apgaismojums ar atbilstošu kontrastu, novērsts traucējošs spīdums un atstarojums, logi ar pielāgojamu aizsegu sistēmu; aprīkojuma troksnis netraucē sarunāties un koncentrēties, nerodas papildu siltums; piemērots gaisa mitrums.

Minimālais apgaismojuma līmenis virs darba zonas birojā (tai skaitā sapulču telpās) ir 500 lx. Spēcīgāks apgaismojums ir nepieciešams rasēšanai (750 lx), bet dokumentu sistematizācijai un kopēšanai apgaismojums var būt zemāks (300 lx).

Ievērojiet krēsla prasības: regulējams sēdekļa augstums un regulējams atzveltnes augstums un slīpums nav ieteikums, bet prasība. Līdz ar to tas ir svarīgs elements, kam pievērst uzmanību, izvēloties biroja krēslus. Uzzini vairāk, kā izvēlēties visatbilstošāko biroja krēslu savām vajadzībām, šajā rakstā!
Tāpat arī normatīvie akti nosaka, ka galdam ir jābūt augstumā, kas ir piemērots katra darbinieka ķermeņa īpatnībām un atbilstošs ergonomikas prasībām. Šo punktu visvieglāk ir izpildīt, izvēloties augstumā regulējamu galdu. Tad to var ērti un atbilstoši prasībām lietot dažādu augumu darbinieki. Par to, kā izvēlēties augstumā regulējamu galdu, lasi šajā rakstā, bet kā izvēlēties piemērotāko rakstāmgaldu – lasi šeit!

Biežākās neatbilstības Latvijas birojos
Pēc mūsu pieredzes, iekārtojot birojus, atkārtojas šādas problēmas:
Krēsli bez atzveltnes slīpuma regulējuma. Vizuāli moderns, bet neregulējams krēsls neatbilst noteikumu prasībām. Tā ir visbiežākā neatbilstība. Izvēlieties biroja krēslu, ko iespējams dažādi regulēt.
Monitors uz galda bez paaugstinājuma. Prasība ir, lai displejam būtu atsevišķa pamatne. Portatīvais dators uz galda virsmas šo prasību neizpilda bez papildu statīva un ārējās tastatūras. Ja izmantojat ārējo monitoru, ļoti labs risinājums ir monitora turētājs, kas ļauj displeju pielāgot gan augstumā, gan pievilkt tuvāk vai tālāk.
Logi bez aizsegiem. Noteikumi tieši prasa pielāgojamu logu aizsegu sistēmu, lai samazinātu uz darbstaciju krītošo dienasgaismu. Birojos ar lielām stiklotām fasādēm šī ir bieža neatbilstība.
Trokšņa jautājums pilnībā neievērots. Prasība, ka aprīkojuma radītais troksnis nedrīkst traucēt sarunāties un koncentrēties, atklātā plānojuma birojos parasti netiek pat vērtēta. Lai samazinātu biroja troksni, iesakām izmantot dažādus akustiskos paneļus vai izveidot atsevišķas darba stacijas klusuma kabīnēs. Uzzini vairāk par akustiskajiem risinājumiem birojā šajā rakstā, bet iepazīsties tuvāk ar klusuma kabīnēm un to priekšrocībām šeit!
Dokumentēts risku novērtējums neeksistē. Bieži darba vietas ir iekārtotas labi, bet nav rakstiska novērtējuma – un tieši to vispirms prasa inspekcija.
Nav konsultēšanās ar darbiniekiem. Vienkāršākā izpildāmā prasība, kas visbiežāk paliek neizpildīta.
Kāju atbalsts netiek piedāvāts. Noteikumi paredz, ka kāju atbalsts jānodrošina katram, kas to vēlas. Praksē par šo iespēju darbinieki bieži nemaz nav informēti.

Laiks rīkoties!
Ja vēlies iekārtot sava uzņēmuma biroju ne tikai skaisti, bet arī atbilstoši MK prasībām, aplūko mūsu piedāvāto ergonomisko biroja aprīkojumu (biroja krēsli, augstumā regulējami galdi, akustiskie risinājumi, biroja aprīkojums) mājaslapā vai klātienē Rīgā, Valguma ielā 10! Lai pieteiktu apmeklējumu vai uzdotu jautājumu, sazinies: info@salonsarka.lv vai 67 892 773. 

Avoti
•    MK 06.08.2002. noteikumi Nr. 343 „Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju” 
•    MK 28.04.2009. noteikumi Nr. 359 „Darba aizsardzības prasības darba vietās”
•    Darba aizsardzības likums
Informācija atspoguļo normatīvo aktu redakciju uz 2026. gada septembri. Raksts ir informatīvs materiāls, nevis juridisks atzinums.